Kiberdrošība ir prakse, kas aizsargā sistēmas, tīklus un programmas no digitālajiem uzbrukumiem.
Hakeris ir indivīds, kurš izmanto tehniskās prasmes, lai iegūtu neautorizētu piekļuvi sistēmām vai tīkliem.
Hakeru veidi ir: baltais hakers (ētiskie hakeri), melnais hakers (ļaunprātīgie hakeri) un pelēkais hakers (ētiskie pārkāpēji bez ļaunprātīgas nodoma).
Kiberdrošība ir svarīga, lai aizsargātu sensitīvu informāciju no neautorizētas piekļuves un pārkāpumiem.
Sistēmas integritāte nodrošina, ka sistēmas darbojas pareizi un nav pakļautas manipulācijām.
Uzticības uzturēšana nozīmē saglabāt lietotāju pārliecību par savu datu drošību.
Praktiskās prasmes ietver tīkla drošību, iekļūšanas testēšanu, incidentu reaģēšanu un drošības rīku izmantošanu.
Iekļūšanas testēšana ir uzbrukumu simulēšana, lai identificētu sistēmu ievainojamības.
Resursi ietver tiešsaistes kursus, sertifikācijas, grāmatas un apmācības, kas koncentrējas uz praktiskām kiberdrošības prasmēm.
Izaicinājumi ietver mainīgu draudu ainavu, prasmju trūkumu un regulatīvo atbilstību.
Iesācējiem jābūt pamatzināšanām par datoru tīkliem un sistēmām, kā arī jāiepazīstas ar operētājsistēmām (Windows, Linux).
